2021.gada 11. septembrī, sestdien
Staburags, Sunākste, Viesīte, Vidsala
Pl. 7:20 pulcējamies, Pl. 7:30 izbraucam no Aspazijas bulvāra 5, Rīgā.
Aspazijas bulvāris – Ķegums – Jaunjelgava – Aizkraukle - Viesīte - Vidsala
Staburags. Vīgantes parks. Brokastu pikniks.
Valdis STABURAGA BĒRNI
Mākslinieciski veiksmīgākais darbs ir stāsts "Staburaga bērni" (1895), kura pamatā ir rakstnieka bērnības atmiņas.
Grāmatā attēlotie notikumi risinās Vīgantes muižā, kas atrodas gleznainā vietā pie Daugavas netālu no Staburaga. Stāstā rakstnieks demonstrē lielisku bērnu psiholoģijas izpratni. Stāsts valdzina ar zēnu gadu draudzības sirsnīgo un dzīvo tēlojumu, kā arī patiesajām un romantiskajām dzimtenes dabas ainām. Lasot grāmatu, liekas, ka pats lasītājs kopā ar Marču un Janci dodas makšķerēt, iet garos un piedzīvojumiem bagātos pārgājienos gar Daugavu, sēž naktī pie ugunskura un klausās teikas par sirmo Staburagu.
STABURAGS bija saldūdens kaļķiežu klints sešstāvu mājas augstumā Daugavas ielejas kreisā krasta dolomīta kraujas malā. Staburags ir izveidojies 5000 gadu laikā – augošā akmeņu klints pamazām auga, cietajam avota ūdenim uz sūnām izgulsnējot avotkaļķus. Tā šūnakmens rags veidojās aizvien lielāks. Ik pēc 300 gadiem tas no sava smaguma nolūza un auga atkal no jauna.
Kur palika Staburags?
1965. gadā, uz Daugavas pie Aizkraukles, tika uzbūvēta Pļaviņu hidroelektrostacija. Tika lēnām celts ūdens līmenis Daugavā un 1966.gada decembrī Staburags bija zem ūdens.
Sēlija, it īpaši Viesītes novads, var lepoties ar divām dižgaru dzimtām – Stradiņiem un Stenderiem.
Interesanti - šobrīd vienas pēcteči glabā otras atstāto mantojumu. Pēteris Stradiņš, kardiologs, akadēmiķa Jāņa Stradiņa dēls kopš deviņdesmitajiem gadiem (tolaik vēl kā students) pavasaros devās uz Sunāksti, lai ar domubiedriem koptu tās apkārtni. Šādas aktivitātes nostiprinājušas neviltotu interesi par reģiona nākotni. To viņš pauž domubiedru grupā - “Stendera biedrība”.
Stendera biedrība ir dibināta 2017.g. vasarā. Tā apvieno dažādu profesiju domubiedrus, lai popularizētu apgaismības laikmeta izcilā teologa un literāta Gotfrīda Frīdriha Stendera intelektuālo mantojumu, dotu atbalstu Sēlijas kultūrvēsturiskā novada garīgā centra izveidei Sunākstes mācītājmuižas vietā.
Sunākstes mācītājmuižas parkā atklāta jaunizveidotā “Augstas Gudrības taka”. Tā atspoguļo G. F. Stendera populārzinātnisko darbu “Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas” (1774.), kas faktiski bija pirmā zemniekiem domātā enciklopēdija Eiropā. Šajā grāmatā latviešu valodā skaidrotas dabas parādības, Visuma uzbūve, pasaules ģeogrāfija un ietvertas filozofiskas pārdomas par cēloņsakarībām dabā. Bet pats būtiskākais – Stenders mudināja latviešus domāt un izglītoties!
Taka izveidota, attīrot mācītājmuižas aleju, tās galapunktā ir Gudrības avotiņš. Augstas gudrības taka veltīta akadēmiķa Jāņa Stradiņa piemiņai.
Uzmanību – pastaiga dabā! Parūpējieties par laikapstākļiem piemērotu apģērbu un apaviem!
Apmeklēsim Sunākstes evaņģēliski luterisko baznīcu. Aiz baznīcas atrodas Stenderu dzimtas kapi, kur atdusas piecas Stenderu paaudzes.
2014.gada pavasarī par godu Vecā Stendera 300 gadu jubilejai izveidota Stendera ābeces taka. Tā iepazīstina ar “Bildu ābices” burtiem un pamācībām, kas attēlotas uz plāksnēm takas malās. Taka ir apmēram 300 metrus gara un ved līdz bijušās mācītājmuižas vietai.
Ekskursija Stendera biedrības pārstāvja vadībā, ieteicamais ziedojums fondam 2 €.
Viesītei piedien būt viesmīlīgai, jo nodomi lieli – būt par Sēlijas novada tūrisma centru.
Muzeju veido – Mazā Bānīša parks un Paula Stradiņa skola.
Ekspozīcijas vēstī par Sēlijas šaursliežu dzelzceļa vēsturi, Sēlijas kultūrvēsturi, Stradiņu dzimtu, medicīnas vēsturi Viesītes apkārtnē, Stenderu dzimtu, amatniecību, Viesītes pilsētas un tuvākās apkārtnes vēsturi un ļaudīm.
Apmeklējums ar gidu - kopējā biļete – Paula Stradiņa skola un Mazā Bānīša parks: ieaugušajiem 3 EUR. Skolēniem, studentiem, pensionāriem 1,50 EUR.
Pusdienas Sēļu pils ēkā. Cenu precizēsim.
Vidsala. Aleksandra Grīna (1895 – 1941) muzejs.
Rakstnieks savos prozas darbos, īpaši romānos, centies detalizēti atspoguļot zināmu vēstures laikmetu, – viņš pieder sava laika atzītākajiem žurnālistiem un produktīvākiem 1930.-to gadu autoriem. Visrūpīgāk izstrādātais A. Grīna romāns ir “Dvēseļu putenis” – piemineklis latviešu strēlniekiem un Latvijas brīvības cīņām. Romāns rakstniekam atnesa slavu un atzinību.
Grīns bija liels, kluss, īsts lauku vīrs ar labu humora izjūtu, viņš bieži stāstījis anekdotes, piedzīvojumus un jokus. Savus pirmos literāros centienus sācis jau trīspadsmit gadu vecumā, bet pirmo stāstu sarakstījis piecpadsmit gados. Viņš mēdzis parakstīties ar dažādiem pseidonīmiem – A.G., Dr. Skribanovičs, Homo Grisenbergensis, Jēkabs Grīns un Viņsētas Pušelnieks.
Patiesībā rakstnieka īstais vārds ir Jēkabs Grīns, taču, lai iniciāļi nebūtu identiski ar brāli, Jāni Grīnu, – pieņēmis Aleksandra vārdu. Ieteicamais ziedojums muzejā 2 €.
Mājupceļš.
Ap pl. 20 atgriešanās Rīgā.
Cena: 35 €
Cenā ietilpst: autobusa noma un gida pakalpojumi.
Cenā neietilpst: apmeklējumu vietu izmaksas un ēdināšana.
Gide Inita Sproģe
