Labrīt, mana mīļā meitene.
KĀ MĒS BRAUCĀM LĪGOT UZ LATGALI, PIEDRUJĀ!?
Mums patika ļoti, kaut īsti nesanāca Līgot.
Vairāk jutāmies kā zaļumballē jebšu Latgaļu kāzās.
Slutišķos mūs uzņēma jauki un gardi, kaut ļoti piesardzīgi dēļ vīrusa.
Piedrujā viss bija kolorītu pārbagāts.
Gan viesnīca, gan priekšnesums ar visu vakara vadītāju, kurš atstrādāja katru "kapeiku".
Priekšnesums bija atraktīvs un visi bija pārsmējušies.
Galds lūza no labumiem un baroja mūs varen gardi un bagātīgi.
Saimniece bija ļoti gādīga un mīļa.
Arī brokastis bija sarūpētas ar mīlestību.
Vietējais gids arī bija centīgs.
Pirmo reizi bijām Indrā un vēl pēc Laimes.
Muzejs bija fantastisks, tur var braukt un braukt.
Muzeja gide bija ļoti atraktīva. Programma bija ļoti baudāma.
Krāslavā mūs atkal gaidīja garda maltīte un ļoti stāstīt gribošs gids.
Viņam dienas būtu par maz, cik daudz viņš gribēja dalīties par savu mīļo pilsētu.
Parasti mājupceļā visi ir gurdeni, bet šoreiz Daiga parūpējās, lai mēs izsmietos līdz asarām.
Fantastisks bija arī šoferis Vaidis, ar kuru braucām pirmo reizi.
Varētu teikt, ka viens no labākajiem, ar kuru vispār esam braukuši.
Kopumā mēs ļoti labi atpūtāmies, ļoti izsmējāmies, ļoti gardi paēdām un daudz jauna gan redzējām gan dzirdējām.
Paldies par labi pavadīto laiku.
Sandra ar priecīgo ģimeni.
