Jaunums!
2022.gada 11.jūnijā, sestdien
Veltījums pulkvedim!
Oskars Kalpaks bija latviešu pulkvedis, pirmās Latvijas karaspēka vienības komandieris. Dzimis 1882. gada 6. janvārī, šogad 140!
Rudbārži, Skrundas pils un Lēnas! un vēl...
Pulcēšanās 8:50, izbraukšana 9:00 no Aspazijas bulvāra 5/7, Rīgā.
Liepājas ceļš, rīta kafija Saldū.
Rudbāržu (Rudbahren) muižā 1835.gadā vecās kungu mājas vietā uzbūvēta jaunā pils. No 1882.-1883.gadam tā modernizēta franču neorenesanses stilā. 1905.gadā tā pilnībā nodedzināta un vēlāk atjaunota pēc arhitekta L.Reinīra projekta. Pēdējais muižas īpašnieks Frīdrihs fon Firkss. Muižas pilī 20.gadsimta 30. gados atradās Latvijas virsnieku atpūtas nams un no 1962.gada ierīkota skola.
1919.gada sākumā pilī uzturējās pulkveža Oskara Kalpaka bataljons,
šeit 3. martā sākās uzbrukums lieliniekiem, kas beidzās ar Rīgas atbrīvošanu. 1934. gadā pie pagalma kāpņu terases sienas tika piestiprināta piemiņas plāksne.
Kara laikā tā bija norauta, vēlāk atrasta un 1951. gadā slepus iemūrēta durvju ailē. 1989. gadā paslēpto plāksni izkala un 3. martā novietoja agrākajā vietā!
“Rudbāržu muiža, 1919.gada februāris, pulkvedis Oskars Kalpaks ar saviem karavīriem. To mēs tikai varam minēt - ko viņš šai brīdī domā, atspiedies pret margām, stāvēdams atstatu no citiem. Un to jau viņš tad neapzinājās, cik liela nozīme izrādīsies tam, ka viņš bija. Jo nenobijās, uzņēmās atbildību tik sarežģītā neziņas laikā, cīnījās par Latviju, neprasot - kas man par to būs ...”
Rudbāržu parka dabas taka.
Rudbāržu meža parks ir īpašs ar neskarto dabu un vecajiem kokiem. Tas ir bijušais muižas parks un tā kopējā platība ir 9,6 ha. Parkā aug gan vietējās, gan 57 introducētās sugas. Šeit redzēsiet vērienīgu ozolu aleju, kā arī dižskabāržu, Sibīrijas baltegļu, Eiropas lapegļu veimutpriežu un duglāziju audzes. Dabiskais meža biotops nodrošina ligzdošanas vietas dzeņiem un pūcēm. Rudbāržu parkā un tā apkārtnē ir novērota 121 putnu suga. Šeit bijušas arī baronu Fon Firksu dzimtas kapenes, kas padomju laikā nopostītas, taču parkā joprojām apskatāmas iespaidīgo kapeņu drupas.
Rudbāržu ev.lut. baznīca.
No sarkaniem ķieģeļiem 1906. gadā celtā baznīca ar mazo tornīti virs kores ir vismazākais dievnams Latvijā!
Nostāsts par baronu fon Firksu vēsta, ka viņš varējis saņemt Vācijas bagātās radinieces mantojumu tikai tad, ja uzcels Rudbāržu baznīcu.. Ziedojums.
Rudbāržus apmeklēsim ar vietējo gidu gan vēsturisko, gan vides informāciju. Ziedojums
Skrundas pilskalnā, pašā Ventas kreisajā krastā, no XIV līdz XVIII gadsimtam slējās vācu feodāļu celtā pils. Tās vietā 1987. gadā tika uzbūvēta estrāde (rekonstruēta 2012. gadā), kas ir būtiska vietējās kultūras dzīves sastāvdaļa. Pašā Skrundas viducī pukst koka pulksteņa "Laika upes" sirds un tas dzīvo savu dzīvi jau kopā ar mums desmit gadus. Skrundas svētku laikā, 2012. gada 12. maijā, tika atklāts šis vides objekts, tā autors ir tēlnieks Ģirts Burvis.
Skrundas skvērā pulksten’s slejas
Redz viņš visiem ļaudīm sejas
“Laika upe” vārds tam dots
Pašā centrā būt tam gods
Vai saule spīd vai sniegi snieg..
Dzelzceļa tilts pār Ventu ir Skrundas simbols, kas atainots pilsētas ģerbonī. Tas atklāts 1928. gadā. Gar sliežu malu pāri upei izveidots arī gājēju celiņš. Tilts ir viens no vecākajiem Latvijā, būvēts no čehoslovāku metāla un Rudbāržu laukakmeņiem. Tā ir viena no lielākajām Latvijas Republikas pirmskara inženiertehniskajām arhitektoniski izteiktajām būvēm.
2005.gadā uzstādītais piemiņas akmens par godu pulkveža Oskara Kalpaka vadītā karaspēka uzvarai pār lieliniekiem Skrundas kaujā.
Šai kaujai bija liela nozīme, jo Kalpaka bataljons nostiprinājās stratēģiski izdevīgajā līnijā gar Ventas krastu un tā bija pirmā uzvara pēc nemitīgas atkāpšanās, dodot karavīriem ticību saviem spēkiem.
Lēnu Romas katoļu baznīca
Katoļu dievnams ar diviem torņiem un velvētiem griestiem, celts 1756. gadā Ventas krastā. Baznīcā apskatāmi mākslinieciski vērtīgi biktssoli
un 18. gs. beigās būvētas ērģeles. Dievnama pagrabā atrodas divu pēdējo Piltenes bīskapu šķirsti. Baznīcā strādājis kardināls Juliāns Vaivods. Ziedojums.
Lēnu muiža. Kungu māja no 19. gs. Baronam Lēnu pils bijusi kā atpūtas vieta medībām un atpūtai nedēļas nogalē. Ēku ansamblis cietis no pārbūvēm. Bojā gājis parks. Saglabājušās saimniecības ēkas.
Oskara Kalpaka piemiņas vieta.
Ceļu krustojumā netālu no vietas, kur 1919. gada 3. martā pulkveža Oskara Kalpaka bataljons forsēja aizsalušo Ventu un devās pretuzbrukumā lieliniekiem, 2007. gadā tika atklāta piemiņas vieta brīvības cīnītāju varoņgaitām, ko simbolizē krustcelēs novietots cietokšņa sienas fragments.
Pieminekļa idejas autors un finansētājs ir nīgrandnieks Jānis Blūms, viņa tēvs virsleitnants Paulis Blūms vadīja forsēšanu.
Pusdienas organizētas grupai, izmaksas precizēsim.
Skrundas muiža
Ventas upes gleznainajā krastā, kur vienuviet saplūst lauku miers ar pilsētas šarmu, atrodas viena no senākajām Latvijas muižām.
Muižas ēka celta klasicisma stilā 19. gadsimta sākumā, un arhitektūras un vizuālo aprišu dēļ tā tiek dēvēta par Mežotnes pils miniatūru kopiju.
Skrundas muiža, kungu nams, skrundinieku vidū saukta arī par pili, tika celta nomnieka grāfa Gustava fon Lamsdorfa saimniekošanas laikā, kurš te ieradās no Sanktpēterburgas pavadīt skaistas vecumdienas.
Laika gaitā muiža tikusi ievērojami pārbūvēta, jo pēc muižkungu mājvietas un nežēlībā kritušu augstmaņu patvēruma kalpojusi arī kā cietums, nabagmāja, aptieka, skola un internāts. Lielākie postījumi muižai tika nodarīti 1915. gadā, kad Venta pie Skrundas bija robeža, kur krievu armija gribēja apstādināt vācu uzbrukumu. Savukārt 1931. gada rudenī muižas pilī tika atvērta pirmsskolas klase, 1938. gadā tā bija kļuvusi par pilnu sešu klašu pamatskolu un savu misiju pildīja 30 gadus.
Muižas atjaunošana tika uzsākta 2009. gadā, bet jau 2012. gadā no Latvijas Būvnieku asociācijas tika saņemta bronzas balva nominācijā “Rekonstrukcija”. Skrundas muiža ir pilnībā renovēta un atbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem, kļūstot par nozīmīgu objektu Latvijas kultūras vidē.
Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vieta "Airītes".
Muzeja ekspozīcija sniedz plašu informāciju par Oskaru Kalpaku, viņa vadīto bataljonu un parāda Latvijas nacionālās armijas un piemiņas vietas „Airītes” izveidošanas vēsturi, kā arī atklāj pulkvedi Oskaru Kalpaku kā personību, kā karavīru un kā cīnītāju par Latvijas neatkarību.
Viesosimies Airītes Stacijā - pie Pētera Stumbura! Senā dzelzceļa stacija atdzimusi jaunā veidolā, vēsta par līniju Rīga - Liepāja!
Apmeklējuma maksa 3 € / 1 pers.
ATCELTS koncerts - Pl. 18:00 Igo un draugi Airītes stacijā, pateicības koncerts.
Mājupceļš. Atgriešanās Rīgā ap pl. 21.20
Cena: 36 €
Cenā iekļauts: tūristu klases autobusa (atbilstoša grupas lielumam) izmaksas, pavadošā gida pakalpojumi.
Cenā nav iekļauts: izmaksas apmeklējumu vietās, vietējā gida pakalpojumi un citi izdevumi.
Patīkamu ceļojumu ! Gide Inita
