2021.g. 5. jūnijā, sestdien
Uz Enguri – Zušuciemu!
Pl. 7:50 pulcējamies, izbraucam 8:00 no Aspazijas bulvāra 5, Rīgā.
Rīga - Spuņciems - Bigauņciems- Engure- Rīga.
Plieņciema Baltā kāpa ietilpst dabas liegumā „Plieņciema kāpa”, kas aizņem 150-250 m platu un 3,5 km garu krasta kāpu vaļņa daļu.
Plieņciema Baltā kāpa aizsargā ciemu no jūras vējiem. Šis ir ne tikai ļoti vecs zvejniekciems, bet kopš sendienām izslavēts kūrorts. Par atpūtas vietu muižnieki to izvēlējās jau hercogu laikos, bet 1810. gadā te sešas nedēļas uzturējās Krievijas cara Aleksandra I sieva -
Elizabete. No tiem laikiem vietējie stāsta ne vienu vien pikantu stāstiņu par carienes jūras peldēm.
15 km līdz Engurei Te ar kājām!
Engures kā apdzīvotas vietas vēsture ietiecas tālā senatnē - 12.gs., kad šeit bijis lībiešu ciems.
Pagasta teritorijā ir 7 ciemi: Klapkalnciems, Apšuciems, Plieņciems, Ķesterciems, Engure, Abragciems, Bērzciems.
Engures nosaukums cēlies no lībiešu vārda "angern", kas nozīmē - "zutis".
Šodien par lībiešu kādreizēju klātbūtni vēsta vienīgi senas izcelsmes vietvārdi, personvārdi. Vēstures dokumentos Engure pirmoreiz minēta 1567. gadā; jau 16. gs. tā bijusi paliels ciems. Izsenis Engure ir bijis svarīgs zvejas ostas ciems, kas pamatā arī Engures jūrniecības tradīcijām. 1875. gadā Engurē atvērta jūrskola, kas darbojas arī šolaik, jau kā Rīgas Jūras akadēmijas filiāle.
Veltīsim dienu Engurei un Engures ezera dabas takām. Engure plānota ar vietējo gidu, maksu precizēsim.
Engures jūrskola, dibināta kā ceturtā no 10 Krišjāņa Valdemāra jūrskolām Latvijā.
Pēc nostāstiem šī bija Kurzemes hercoga Jēkaba laikā uzceltā mūra ēkā, kura bija pirmā šāda tipa celtne Engures ciemā. Jūrskola tika ierīkota bijušajā muižas liellopu kūtī – vienīgajā mūra ēkā Engurē. Novadpētniecības muzeja apmeklējums 1 €
Šodien bez muzeja vecajā jūrskolas ēkā atrodas saieta nams. Blakus atrodas Engures “Dižliepa”.
„Aplido, apceļo, apmīļo Latviju 1836” robežas stabs pie Engures takas. 1936. gada augustā Valsts prezidents (K. Ulmanis) ciemos pie kurzemniekiem. Pēc Engures skolas apmeklējuma, K. Ulmanim par godu skolas priekšā tika iestādīts ozols.
Engures mācītājmāja “Ērģelnieki”, uz kuru pārcēlās pagastskola 1897. gadā, jo nodega iepriekšējā skola, kura darbojās Ķesterciemā no 1861.- 1897. gadam. 200 gadus vecā koka guļbūve ar manteļskursteni vidū atrodas pašā Engures ciema centrā. Māja ir nozīmīgs un ļoti rets vēl saglabājies Latvijas koka arhitektūras piemineklis ar augstu autentiskuma pakāpi.
Kopā ar Engures koka baznīcu tā veido unikālu koka arhitektūras ansambli Kurzemes piekrastes ciemu ainavā. Engures evanģēliski luteriskā baznīca ir viena no retajām koka baznīcām, kas nav nopostīta vai pārbūvēta par mūra baznīcu. Ziedojums 1 €
Blakus baznīcai kapi, kuros atrodas Engures draudzes mācītāja un skolotāja „Engures hronikas” autora J.Brandta piemineklis.
Martas Staņas slavenākais darbs ir Dailes teātra projekts, tā pabeigšanu un atklāšanu arhitekte diemžēl nepieredzēja. Viņas veikums ir arī vidusskola Engurē.
Zušuciema parks atklāts 2018. gadā. Gan izglītojošs, gan informējošs.. Te redzama vieta, ko sauc par Sargasu jūru, kur pie Bermudu salām piedzimst visas pasaules zuši. Viņiem ir ģenētiskais kods un zuši zina, ka ir jāatgriežas Engurē." "Zušuciema parka" projekta autori Velga Vītola un Gaits Burvis.
Pusdienosim kafejnīcā “Būda”, kurā īpašais piedāvājums - zivju degustācija, kurā piedāvā no vietējām zivīm pagatavotus dažādus, interesantus un garšīgus ēdienus. 10 veidu zivju produktu degustācija 8 € no personas.
Dabas parks “Engures ezers” izveidots 1998. gadā un tajā ietilpst ne tikai Engures ezers un zemes ap to, bet arī Rīgas jūras līča piekraste no Mērsraga līdz Engurei, kā arī meži starp piekrasti un ezeru. Engures ezers ir trešais lielākais ezers Latvijā.
Agrāk vietējie ezeru sauca arī par Dzintarezeru, jo sauszemes strēlē, kas atdala ezeru no Rīgas jūras līča, bija atrodams dzintars. Hercogu laikos Engurē bijusi pat speciāla dzintara virpotava.
Savvaļas zirgu un govju ganības – Engures ezera rietumu krastā uz ziemeļiem no Engures ezera ornitoloģisko pētījumu centra 2002. g. izlaida savvaļas govis un zirgus, kas tagad tie apsaimnieko ezera palieņu pļavas.
Putnu vērošanas tornis no torņa paveras savdabīgā Engures ezera vidusdaļas ainava ar niedrājiem un ūdens klajumiem. Orhideju taka – 3,5 km garajā dabas takā iespējams
apskatīt 22 orhideju sugas no Latvijā augošajām 32 orhideju sugām kopumā
Engurnieces Ligitas Čukures daiļdārza lielākais lepnums ir dažādu sugu magnolijas, bet līdzās tām te aplūkojami arī citi eksotiski koki un krūmi, neliela peoniju kolekcija, skaista angļu rožu izlase un citi interesanti augi.
Atgriešanās Rīgā ap pl. 20:00.
Cena: 35 €
Cenā ietilpst: transporta noma un pavadošā gida pakalpojumi.
Cenā neietilpst: apmeklējumu maksas un ēdināšana.
Jauki ceļot kopā ar Jums! Gide Inita Sproģe.