Skaisto Skatu Aģentūra
30.07. Vasara KOLKAS RAGĀ! Gar līča krastu līdz ragam, kur vērojama divu jūru - Mazjūras un Dižjūras satikšanās! Pusdienās pie Dženetas - būs pupiņzupiņ un sklanduraušu meistarklase!
2022. gada 30. jūlijā, sestdien
Gar līča krastu līdz Kolkas ragam - kur vērojama divu «jūru» -  
Mazjūras (Rīgas jūras līcis) un Dižjūras (Baltijas jūra) satikšanās.
Viesošanās pie senas lībiešu dzimtas.
 
Izbraucam pl. 7:30 no Aspazijas bulvāra 5, Rīgā.
Kafijas pauze Lielupes tilta CirkleK.
Engurē Zušuciema parks.  Zušuciema parks tiks atklāts 11.augustā 2018.gadā.
”Idejiski esam veidojuši parku, kas sākas pie galvenā ceļa, aicinot cilvēkus – garāmbraucējus iegriezties parkā, kur redzētu gan izglītojošus, gan informējošus objektus. Būs redzama vieta, ko sauc par Sargasu jūru, kur pie Bermudu salām piedzimst visas pasaules zuši. Viņiem ir ģenētiskais kods un zuši zina, ka ir jāatgriežas Engurē." par ideju stāsta G. Burvis (projekta autors).
Engures evanģēliski luteriskā baznīca. Viena no retajām koka baznīcām Latvijā, kura nav nopostīta vai pārbūvēta par mūra baznīcu, tās pirmsākumi meklējami jau 1567. gadā, vairākkārtīgi pārbūvēta, pēdējo reizi 1804.gadā. 1851. gadā baznīca ieguva Johana Leberehta Eginka gleznoto altāra gleznu "Kristus un neticīgais Pēteris uz jūras". Savukārt 1853. gadā jaunu altāri un kanceli, bet 1854. gadā – Hermaņa darbnīcā Liepājā būvētās ērģeles, no Vācijas ieceļojušais ērģeļmeistars - Kārlis Bitners. Pēc Pirmā pasaules kara baznīca, arī ērģeles, bija stipri izpostītas. Šobrīd valsts nozīmes piemineklis - apmeklēsim baznīcu. Ziedojums.

Kaltenes
akmeņainā jūrmala
Zina stāstīt: "Sensenos laikos vells ness’ akmeņs’ no Zviedrijs’ uz Talsim, lai būvēt desmito pakaln’, bet darijs’ to tik lēn’, ka nav paspējs’ pa tums’. No rīt’, nodziedot vietējam Kaltens’ gailim, tas nomet’ akmeņs’ kur pagadās."
Senās Baltijas jūras stadijas - Litorīnas jūras krasta veidojumi dabā izpaužas kā neliels un lēzens stāvkrasts, kas veidojies aptuveni pirms 4500 - 5000 gadiem. Krasta nogulumu materiāls – oļi un grants satur bagātīgu Litorīnas jūrai raksturīgu faunas atlieku kompleksu. Senā krasta krauja Kaltenē, ir viens no nedaudzajiem posmiem Rīgas jūras līča piekrastē, kur Litorīnas jūras laikā ir bijis abrāzijas krasts. Seklos jūras līčus ir iecienījuši putni, kas te barojas un atpūšas migrāciju laikā.
 
Rojas pludmale ir viena no labiekārtotākajām pludmalēm Latvijā un tās koka laipu sistēma – viena no retajām, kas pilnībā ir pieejama ikvienam. Pastaigājoties gar pludmali līdz pat Rojas ziemeļu molam ar bāku galā. Pastaigas laikā var redzēt mežainās un ar piejūras augiem klātās pelēkās kāpas. Takas garums 2.8km.
Rojas estrāde ir pilnībā no jauna izbūvēta, lai varētu nodrošināt novada iedzīvotājiem un viesiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu. Brīvdabas kultūras pasākumu apmeklētāju skaitam pieaugot, bija aktuāla pastāvīgas un labiekārtotas pasākumu norises vietas radīšana. Ēka būvēta kā atklāta tipa celtne ar jumtu visā tās garumā, skatuves izmērs ir 27×16 metri. Teritorija ir bruģēta un ļoti plaša – estrādē ir 1000 sēdvietu un 1000 stāvvietu.
 
Kolkasraga tuvums, jūras un priežu smaržas piesātināts gaiss, savdabīga vietas identitāte ir Kolkas raksturiezīmes, kuras uzsūkušas sevī arī Ūšu sēta!
Ciemos pie Dženetas uz pupiņzupu, sklandurašiem ar tēju. Būs meistarklase. Izmaksas 9 €

Kolkas rags
- vieta, kur beidzas Latvija :)
Kolka ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts, bet Kolkasrags ir izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē. Tā ir vieta, kur vērojama divu «jūru» - atklātās Baltijas jūras un Rīgas līča - viļņu saduršanās. Kolkasraga (Domesnes) vārds pirmo reizi satopams tekstā (1040.), kas iekalts Mērvalas rūnu akmenī Zviedrijā. Kolka kā apdzīvota vieta pirmo reizi rakstos minēta 1387.gada dokumentā. Kolkasraga apzīmējums dokumentos līdz 19.gadsimta beigām bija Domesnes, bet vietējie iedzīvotāji ciemu sauca par Kolkasragu.
20.gadsimtā nostiprinājies apdzīvotās vietas nosaukums Kolka, lībiski Kūolka. Šis apzīmējums nāk no somu un igauņu valodas: igauņu kolgas, kolk, somu kolkka - kakts, stūris, nostūris.
No Kolkasraga var vērot gan saullēktu, kad saule "iznirst" no Rīgas līča ūdeņiem, gan saulrietu, kad saule "ienirst" Baltijas jūrā.
Sēres galā atrodas Kolkas bāka. Kopš 1985.gada šī bāka darbojas automātiski. Akmeņus bākas salas būvei zemnieki ziemā pajūgos veda gan no Sāmsalas, gan Kurzemes krasta. Stāsta, ka daļa akmeņu vesti no mītiskajām Velna kalvām, krietni samazinot to lielumu un apjomu. Pēc bākas darbības uzsākšanas, kuģot šajos bīstamajos ūdeņos, kurus nereti dēvē par Baltijas Gibraltāru, kļuva ievērojami drošāk. Kolkasraga apkārtnē zem ūdens atrodas Baltijas jūras lielākā kuģu kapsēta.
Kolkasragā uzstādīts tēlnieka Ģ. Burvja piemineklis “Jūras paņemtajiem”, akmens – Eiropas sirds (K. Valdemārs šo vietu uzskatīja par Eiropas centru), K. Valdemāram veltītie informācijas stendi un kādreizējā PSRS armijas krasta apsardzes spēku bāze, ko izmanto Latvijas robežsardze.
Putnu migrāciju laikā Kolkasrags ir Ziemeļeiropas mērogā nozīmīga caurceļojošo gājputnu koncentrēšanās un atpūtas vieta!
 
2022.02.22. - Kolkas piekrastē izveidojies stāvkrasts, kas sasniedz divu metru augstumu. Brauksim lūkot!
Kad pēdējo reizi pirms padsmit gadiem kolcinieki veica zemes mērījumus, viņi secināja, ka jūrā pazuduši trīs hektāri Kolkas raga teritorijas. Ja mērījumus veiktu šogad, rezultāti būtu vēl iespaidīgāki, jo šoziem Kolkasragā jūra pietuvojusies par aptuveni 20 metriem, pirmo reizi pludmalē izveidojies stāvkrasts.
Iespējams, tagad nāksies veidot kāpnes vai lēzenāku noeju, jo pirmo reizi Kolkas piekrastē izveidojies stāvkrasts, kas sasniedz pat divu metru augstumu.
 
Mājupceļš.
 
Atgriešanās Rīgā ap pl. 20:40.
Cena: 38 €
Cenā iekļauts: tūristu klases autobusa (atbilstoša grupas lielumam) izmaksas, pavadošā gida pakalpojumi.
Cenā nav iekļauts: izmaksas  apmeklējumu vietās, vietējā gida pakalpojumi un  citi ēdināšanas izdevumi.
Patīkamu ceļojumu !
 
close

Vēlos doties šajā ceļojumā