Jaunums!
2026. gada 22. maijā, piektdien
Zaļais un elegantais Mežaparks - māksla, arhitektūra un
ziedošais pavasaris Rīgā!
Pl. 8.50 pulcējamies, pl. 9.00 izbraucam no Aspazijas bulvāra 5, Rīgas centrā.
Zaļais un elegantais Mežaparks.  
Rīga bija viena no pirmajām pilsētām Eiropā, kurā jau 1901.gadā sāka realizēt visā pasaulē populāro
pilsētas-dārza ideju. Tā bija Mežaparka jeb, kā toreiz sauca, Ķeizarmeža apbūve. Šo ideju atbalstīja un realizēja tā laika ievērojamākie arhitekti, kā Konstantīns Pēkšēns, Gerhards fon Tīzenhauzens, Eduards Kupfers, Vilhelms Bokslafs, bet kopējo ainavu un ielu trases izveidoja pēc Rīgas dārzu un parku direktora G. Kufalta projekta. Villas ir gleznaini ierakstījušās priedēm apaugušajā, paugurainajā vidē, veiksmīgi izmantojot ainavas raksturīgās īpatnības. Šoreiz mūsu pastaigas (~1 km) maršrutā ietvertas Ščecinas, Gdaņskas un Stokholmas iela, un Visbijas prospekts.
Kafijas / labsajūtas pauze veikalā „Lauku Bauda”.
Ekskursija Mežaparka estrādē: Mežaparka Lielā estrāde uzcelta 1955.gadā, bet pēc pēdējās apjomīgās rekonstrukcijas 2021.gadā tā ir ieguvusi jaunu vizuālu veidolu – arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša iecerēto
"Sidraba birzi dziesmu kalnā". Iepazīsim šo nozīmīgo kultūrvietu, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku galveno norises telpu – Mežaparka Lielo estrādi, apmeklēsim iekštelpās iekārtoto Kokaru koncertzāli, kā arī apmeklēsim izstāžu zālē iekārtoto  
LILITAS POSTAŽAS tekstilmākslas izstādi SIEVIETES SPĒKS!
Lilita Postaža – radoša, ražīga un daudzpusīga personība. Galvenie stūrakmeņi, uz kuriem māksliniece balstīja savu daiļradi bija, pirmkārt, latviskā dzīvesziņa un tradīcijas, otrkārt, simboli, kā nozīmīgāko izceļot sievietes tēlu jebkādās tās izpausmēs. Trešais ir izteiksmes līdzekļi: zīmējums, ritms, kolorīts. Viņas gleznās centrālais tēls ir sieviete, tai rokās bieži vien ir putns, kas simbolizē brīvību, vieglumu, kā arī aizgājušo cilvēku dvēseles.
(Bezmaksas apmeklējums).
Dziesmusvētki ir nacionālais dārgums, par godu šī īpašā notikuma 150. gadskārtai Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs Mežaparkā izveidojis interaktīvu un multimediālu Dziesmusvētku telpu, kur plūst “Laika upe” un var noklausīties, kā dzied “Lielākais koris pasaulē”.
Biļetes cena 8 € /pers.; pensionāriem un studentiem 5 €; skolēniem 3 €, visu grupu invalīdiem bez maksas.
Pēc muzeja, dosimies pastaigā (~1 km) pa estrādes teritoriju: piemineklis Saule, Pērkons, Daugava;  Jaunlaulāto kalniņš, četrstumbru priede un
Rododendru dārzs "Rododendru krāšņums dziesmu priekam". 
2019.gadā Latvijas pašvaldību pārstāvji iestādīja vairāk nekā 120 rododendrus, kā veltījumu Latvijai, latviešu dziedāt un dejot priekam. Savu rododendru iestādīja arī jauniešu koris "Balsis" Inta Teterovska vadībā, kuri pasākumu kuplināja ar skanīgām dziesmām. Rododendri dobēs tika stādīti pa kultūrvēsturiskajiem novadiem – Kurzemi, Zemgali, Vidzemi, Latgali un Rīgu.
Pēc pastaigas, laiks pusdienām ātrās apkalpošanas / bistro kafejnīcā Sarkandaugavā – izvēle no gatavo ēdienu letes un norēķins individuāli.
Pēc pusdienām ar autobusu atgriezīsimies Rīgas Klusajā centrā un noslēgsim dienu ar mierīgu pastaigu ~2 km/1.5 h.
Vīlandes iela ir spilgts 19./20.gs. mijas arhitektūras paraugs Rīgā – lepnie R. H. Cirkvica īres nami pārstāv eklektisko 19.gadsimtu, savukārt ne mazāk lepnie 19./20 gs mijas jūgendstila īres nami, starp kuriem īpaši izceļas Konstantīna Pēkšēna projektētie .
"Pēkšēns ir atstājis tādus darbus, bez kuriem Rīga nebūtu Rīga!" tā par viņu teicis akadēmiķis Jānis Krastiņš.
Ielūkosimies arī Forburgas kvartālā, kurš tika izveidots 1913. gadā, kā pirmais, vesela kvartāļa kompleksas apbūves piemērs Rīgā, izkārtojot astoņas ēkas ap iekškvartāla ielu, pret kuru pavērsti apzaļumoti laukumi un pagalmi.
Kronvalda parks - bijušais Strēlnieku dārzs, tapa 19 gs., kad Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja I dāvinātajam zemes gabalam Rīgas pilsētas dārzu meistars Georgs Kūfalts izstrādāja labiekārtošanas plānu un uzsāka apstādījumu ierīkošanu, īpaša vērība tika pievērsta puķu dobēm un rozārijam, kurā ziedēja aptuveni 2000 rožu krūmi. 1901. gadā starp Strēlnieku dārza šaujamgrāvja valni un kanālu tika realizēts projekts „Vecrīga”, kur samazinātā mērogā tika eksponēti Vecrīgas 17. gadsimta pirmā ceturkšņa ievērojamāko celtņu — Rātsnama, Rīgas torņu, Kaļķu vārtu, vīna pagraba u.c. maketi. (Līdz mūsu dienām saglabājies mūrniekmeistara Krišjāņa Ķergalvja celtais paviljons). Parastajiem rīdziniekiem dārzs bija slēgts līdz 1927.gadam. 1935. gadā dārzā tika atvērts piena paviljons ar terasi. Pats Strēlnieku dārzs tika pārdēvēts par 15. maija dārzu, bet vēlāk, godinot 19. gadsimta otrās puses latviešu tautiskās atmodas idejisko vadītāju Ati Kronvaldu — par Kronvalda dārzu.
Pl. 17:00 ekskursijas noslēgums Kronvalda parkā.
Cena: 36 €
Cenā iekļauts: transporta izmaksas un gida pakalpojums latviešu valodā.
Cenā nav iekļauts: apmeklējumu maksa muzejā Dziesmusvētku telpa un ēdināšanas izdevumi.
Jauku Pavasara dienu! Gide Aija Spura