JAUNUMS! Koncertceļojums uz Auci!
2023.g. 7.oktobrī, sestdien
Jānis Lūsēns un Zigfrīds Muktupāvels “Koncerts” Jaunauces pilī!
Auces pilsēta. Lielauce. Karaļa (Ķeveles) avoti.
Izbraucam no Aspazijas bulvāra 5, Rīgā pl. 8:00.
Labsajūtu pauze Bikstos ap 9:30 -10:00
Lielauces pils, ezers.
Lielauces pils - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Muižas ēka ir skatāma tikai no ārpuses. Līdz pils tehniskā stāvokļa uzlabošanai tā apmeklētājiem nav pieejama. 17.gs. Lielauces muiža un parks piederējusi pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera dēlam hercogam Fridriham No 1804.gada Lielauces muiža piederējusi grāfam Mēdemam, bet 19.gadsimta un 20.gadsimta mijā Lielauces muiža piederējusi grāfam Pālenam. 1900.gada Ziemassvētkos pilī izcēlās ugunsgrēks un tā izdega. 1901.gadā sākās tās atjaunošana.
Pēc Latvijas valsts izveidošanas Lielauces muižas pils ar tai piegulošo ezeru, parku, ēkām un zināmu meža platību vispirms nodota bāreņu patversmes izveidei, bet tā netika izveidota. 1926. gada novembrī Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes Mežsaimniecības nodaļa pārņēma Centrālās zemes komitejas piešķirto Lielauces pili mācību prakšu organizēšanai ar tai piederošo parku un zemi 59 ha platībā. Pēc Otrā pasaules kara līdz 2009.gadam te bija Lielauces pamatskola, bet vienlaikus arī LLU dienesta viesnīca. Nu ir jauna saimniece Līva Jaunozola. Foto pauze.
Auces pilsēta starp Zemgali un Kurzemi, pašos Latvijas dienvidos, tikai 7 km no Lietuvas robežas. No Rīgas Auce atrodas gandrīz 100 km attālumā, pie dzelzceļa līnijas Rīga – Mažeiķi, kas tika atklāta 1873.gadā. Ar Auci saistās rakstnieces I.Grebzdes, literatūrzinātnieces, rakstnieces I.Sokolovas, dzejnieces V. Strēlertes, aktieru V.Gribačas, U.Norenberga, Z.Jančevskas, dramaturģes L.Stumbres, mūziķu Raimonda un Oskara Petrausku, dziedātājas Z. Dombrovskas un citu pazīstamu cilvēku vārdi.
Pilsētas ekskursija ar vietējo gidu. Ziedojums 2 €.
Vecauces luterāņu baznīca Sākotnēji Vecaucē baznīca uzcelta 1667. gadā. 1866.gadā piebūvētas papildu telpas, un vietu skaits palielināts līdz 500 sēdvietām. Tika uzstādītas jaunas baznīcas iekārtas: altāris, kancele un ērģeļu prospekts. 1. Pasaules kara laikā aizveda zvanu, izpostīja ērģeles. 1925.gadā 26.decembrī iesvētīja jaunu zvanu un ērģeles. 1935.gadā 1.septembrī iesvētīja atjaunoto baznīcu.
Lielus postījumus nodarīja 2.Pasaules karš. 1945.gadā iesvētāmo grupa iztīrīja baznīcu un tā sāka atkal darboties. Bija sadedzināti baznīcas soli. Tos aizņēmās no Dubultu draudzes baznīcas, jo tā tika izmantota citiem mērķiem. Baznīcas tornī tika uzvilkts Ķērkliņu baznīcas zvans. Mācītājs Roberts Kalderovskis atrada Lielauces zvanu. Tas glabājas Vecauces baznīcā. 1967.gadā sākās baznīcas remonts mācītāja Jāņa Ozola vadībā, kas ilga 20 gadus. Ziedojums 1 € apmērā.
Karaļa (Ķeveles) avoti.
Karaļa avoti ir grava ar deviņiem avotiem, no kuriem pirmie septiņi ir atdalīti ar mūra sienu, pār kuru uz pretējo krastu ir pāraugusi 15 cm resna egles sakne. Tas apliecina šīs vietas enerģētisko jaudu un norāda uz šo avotu lielo dziedinošo spēku.. Karaļa avota ūdeni apkārtnes iedzīvotāji, kopš seniem laikiem izmantojuši dziedniecībai visai plaši un dažādos veidos. No gravas iztek avoti, kas tālāk saplūst vienā strautā. Leģenda vēsta, ka Lielā Ziemeļu kara laikā latviešu zintnieki ar avota ūdeni izdziedinājuši zviedru karali Kārli XII, kuram neesot spējuši palīdzēt pat galmā mācītie dakteri. Kopš tā laika arī avotus sauc par Karaļa avotiem, bet ūdenim piedēvē dziednieciskas īpašības.
Pēdējā laikā ūdens daudzums samazinājies, blakus saimnieciskā darbība.
Pl. 14:00 pusdienas un Saimnieces Ligas Ramates gatavoto cienastu amata tērpā servēs Natālija Zariņa – barona fon der Ropa ģimenes kalpotāja, kuras amats Jaunauces pilī bija “brokastu un pēcpusdienas kafejas devēja”. Mājas vīns cena – 3 EUR,
Ekskursija pilī.
Vietvārds Aucis jeb Auce bijis zināms jau pirmslivonijas laikā. Livonijas ordeņvalstī Jaunauce aptuveni 150 gadus dēvēta par Mazauci.
1804.gadā Jaunauces muižu iegādājies grāfs Karls Mēdems (1762-1827), viens no ietekmīgākās Kurzemes hercogistes muižnieku Mēdemu dzimtas locekļiem. Karlam Mēdemam piederējušas Remtes, Viesātu, Kapeļu un vēl vesela virkne sīkāku muižu. 1815. gada 12. jūnijā grāfs Karls Mēdems ar sievu muižu uzdāvinājuši savai meitai Karolinei, kas bija precējusies ar Bikstu muižas īpašnieku Ferdinandu fon Ropu, 1333 rubļus jaunas kungu mājas celšanai. Imants Lancmanis par Jaunauces pili - vienīgais Latvijā tik neskartā stāvoklī saglabājies vēlīnā klasicisma interjeru komplekss..
Vienīgais Latvijā autentiskais klasicisma stila kupola gleznojums. Latvijā lielākā 19.gs. I ceturkšņa krāšņu kolekcija (7 krāsnis). Vairumā telpu zem krāsojuma saglabājies sākotnējais parkets. 19.gadsimtā Jaunauces pilī bija izcilākā tā laika mākslas kolekcija Kurzemes guberņā – 84 vecmeistaru gleznas, t.sk. Rafaela, Leonardo da Vinči darbi, tēlnieka Bertela Torvaldsena darinātie marmora krūšutēli un citu izcilu meistaru darbi. Kolekcija piederēja baronam Teodoram fon der Ropam. Mākslas darbus iegādājās viņa dēli - astoņpadsmitgadīgais Teodors un divdesmit divus gadus jaunais Ferdinands Romā un Parīzē mācību ceļojuma laikā no 1801. līdz 1806. gadam. Daļa darbu zuduši 2. pasaules kara laikā, citi skatāmi Eiropas muzejos.
Bet tā kā dzīvojam 21. gadsimtā, mums ir iespēja Jaunauces pils zālē skatīt 12 gleznas un 8 krūšutēlus no minētās kolekcijas aplikācijā “VĀRTI”. „Fizikas un ķīmijas kabinets” - piedāvā apskatīt īstu padomju skolas fizikas un ķīmijas kabinetu.
KONCERTS PILĪ! Biļetes cena 20 €. Koncerts pl. 16:00, programma sekos..
Komponists Jānis Lūsēns atzīst, ka dziedātājs un skatuves mākslinieks, ar kuru visilgāk strādāts kopā ir Zigfrīds Muktupāvels. Abu mūziķu sadarbība aizsākās tālajā 1985.gadā, kad Liepājas teātra uzvedumam “Māte un neitronbumba”, kurai Jānis Lūsēns rakstīja mūziku, vajadzēja galveno varoni – muzikālu un savdabīgu personību. Pēc uzveduma iestudēšanas, radošā sadarbība turpinājās. Zigfrīds Muktupāvels ieņēma stabilu vietu Jāņa Lūsēna Liepājas ansamblī “Neptūns” un vēlāk grupā “Zodiaks”, ar kuru muzicējot tika sasniegti ievērojami panākumi: festivālā “Liepājas Dzintars” iegūtas gan Prand Prix, gan augstās pirmās vietas, gan īpašo viesu statuss.
Zigfrīda Muktupāvela dziedātāja karjerai nozīmīga bija dalība festivālā “Jūrmala 88”, kurā tika iegūta 2.vieta, izpildot Jāņa Lūsēna dziesmu ar Imanta Ziedoņa vārdiem “Tautas laiks”.
Nākamā sadarbība bija rokoperā “Kaupēn, mans mīļais”, libreta autore Māra Zālīte. Darbs tika iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Abu mūziķu radošais ceļš turpinājās mistērijā “Sapnis un mīlestība”, koncertuzvedmā “Violets” ar Austras Skujiņas dzeju, kā arī “Leļļu operā”, kurā Zigfrīds attainoja meistaru Karlo. Skatītāju mīlestība apliecina, ka Jāņa Lūsēna un Zigfrīda Muktupāvela satikšanās dzīvē un mūzikā nav nejaušība.
Rīgā atgriezīsimies ap ap pl. 20:00
Cena: 38 € + 20 € = 58 €
Cenā iekļauta tūristu klases autobusa noma un pavadošā gida pakalpojums, biļete uz koncertu.
Cenā nav iekļautas citas apmeklējumu maksas un maltītes.
Patīkamu ceļojumu ! Gide Inita
