Jaunums!
2021. gada 10. jūlijā, sestdien
Lieliska diena Latgalē!
Augstā dziesma Latgalei - Cilvēka bērns un Jānis Klīdzējs. Viļāni
Šogad Filmai “Cilvēka bērns” 30 gadi, Jānim Klīdzējam -107!
Pl. 7:20 pulcējamies, pl. 7:30 izbraucam no Aspazijas bulvāra 5, Rīgā.
CEĻŠ: Rīga - Liepkalni vai Jēkabpils (kafijas pauze) – Viļāni – Sakstagals - Kolna sēta - Rīga
Viļāni. “Baznīca un klosteris ir pilsētas un novada rota - viens no retajiem šāda veida arhitektūras pieminekļiem Ziemeļeiropā, atzīts par Eiropas nozīmes kultūras pieminekli,” stāsta Viļānu, Rikavas, Nagļu un Ostrones katoļu draudžu prāvests Rinalds Stankēvičs jeb Viļānu mariāņu klostera tēvs Benedikts.
Viļānu baznīca ir tā, kuru savulaik apmeklēja rakstnieka Jāņa Klīdzēja ģimene, un Jāņa Streiča filmā Cilvēka bērns ir aina, kur mazais Boņuks lūdzas Dievmātes gleznas priekšā.
Nesen no jauna izveidots Rožukroņa dārzs un Krusta ceļš. Baznīca veltīta Svētā erceņģela Miķeļa godam.
Sv. Alberta Lielā godam celtais klosteris saglabājies tikai daļēji, jo cietis gan Krievijas cara laikā, gan Otrā pasaules karā nacistiskās Vācijas laikā uzspridzināts. Ieteicamais ziedojums no 2 € / personai.
Latvijas valstij liktenīgajā 1991.gadā Jānis Streičs uzņēma sirsnīgo un bērnības sajūtu piesātināto filmu «Cilvēka bērns». Tā ir režisora Augstā dziesma Latgalei.. Filma saņēma «Lielo Kristapu» kā gada labākā filma, tā kļuva par laikmetu griežu kino darbu, kas nofilmēts vēl par Maskavas naudu, bet pabeigts jau kā neatkarīgās Latvijas kino. Tā ir pirmā filma mūsu kino vēsturē, ko Latvija izvirzīja prestižajai Oskara balvai.
Cilvēka bērna autors - Jānis Klīdzējs (Juoņs Klīdziejs) ir latgaliešu izcelsmes latviešu rakstnieks.
Autors ir dzimis 1914. gadā 5.maijā un bērnību pavadījis Latgalē. 1944. gadā viņš kopā ar savu ģimeni bija spiests doties trimdā un lielāko daļu no saviem darbiem ir sarakstījis emigrācijā. „Cilvēka bērns” ir tapis pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kad Jānis Klīdzējs dzīvoja Kalifornijā un studēja klīnisko socioloģiju.
Apmeklēsim Jāņa Klīdzēja “Upmaļu” mājas vietu, kur rakstnieks pavadīja savu bērnību.
“Otras līdzīgas debešu puses nav visā pasaulē”, tā romānā Cilvēka bērns Boņs saka savam draugam Žikam, kad tas, noskrējis septiņdesmit kilometrus, atrod savas mājas.
Jānis Klīdzējs bērnību pavadīja Liužas upītes ielokā. Turpat tuvumā bija neliela pieteka Mūrdula, kura vēlāk uz palikšanu iedzīvojās rakstnieka grāmatās, jo ne tikai ūdeņu tecējums, bet arī paša vārda skanējums saistīja – upe kaut ko stāsta, murduļo, murmina...
Apmeklēsim Kantinieku kapus, kuros 2012.g. iesvētīts piemineklis rakstniekam Jānim Klīdzējam. Rakstnieks izteica vēlēšanos vismaz pēc nāves atgriezties dzimtenē. Šeit ir apglabāts rakstnieks un arī viņa kundze.
Viesosimies Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolā Boņuka istabā:
Viens ļaunums ir nejaukais tirgotājs Kazačs, kurš par parādiem grib atņemt kaimiņu atraitnes zemi. (Ļauno Kazaču Streičs iedeva filmā atveidot izcilajam dzejniekam un māksliniekam Antonam Kūkojam).
Otrs ļaunums ir govis. Tās ir jāgana, tām ir ragi un dažos gadījumos izcili nejauks raksturs, kas sagādā nepatīkamas problēmas to slaucējiem.
Trešais ļaunums, kas aptumšo Boņuka dzīvi, kas citādi būtu gandrīz vai ideāla, ir sievietes.
Sakstagala vietējo ražotāju produkcijas tirdziņš. Apmeklējums vietējai gidei – ieteicamais ziedojums no 1 €.
Pusdienas - degustācija Kolnasātā sautējums un piparmētru tēja, cena ap 3.50 eiro, apmeklējums 1 eiro pieaug., 0.70 pensionāriem.
Franča Trasuna muzejs Kolnasāta apmeklētājiem atvērts 1992. gada 11. augustā. Tas pastāv, lai ar muzejiskiem līdzekļiem pētītu, izglītotu un popularizētu materiālus un garīgās kultūras vērtības saistībā ar izcilo latgaliešu tautas dēlu - teologu, Skolotāju, kultūras darbinieku - viņa dzimtu, laikabiedriem un Sakstagala pagasta vēsturi no tā pirmsākumiem līdz mūsdienām, tā rosinot sabiedrībā sava novada un ievērojamu personību kultūrvēsturiskā devuma izpratni.
Rīgā atgriezīsimies ap pl. 21:30.
Cena: 35 €
Cenā iekļauts: autobusa noma un pavadošā gida pakalpojums
Cenā nav iekļautas apmeklējumu maksas, ēdināšana un ziedojumi.
Ar mīlestību, gide Inita Sproģe
