Jaunums!
2022.gada 23.-24. augustā,
Malēnija – „ak, prieks, ak, lustes, ak borģele!”
Ziemeru muiža. Korneti, Drusku kalns. Pededze un Liepna!
** brauciens turp un atpakaļ noritēs pa Vidzemes (Pleskavas) šoseju.
*** Alūksnē nakšņosim, ekskursija pilsētā šoreiz nav plānota.
Plkst. 7.20 tiekamies, 7.30 izbraucam no Aspazijas bulvāra 5/7, Rīgā.
1.diena, sestdiena, 23.07.2022.
Rīta kafija pa ceļam.
JAUNLAICENES MUIŽA zināma no 18.gs. sāk. Jaunlaicene ir bijusi viena no skaistākajām lauku muižām Vidzemē. 170 g. muižas īpašnieki bija baronu fon Volfu dzimta.Dzimtas tēvs Johans Gotlībs II muižu veidoja kā omulīgu ģimenes māju, bez ārišķīgas greznības, pretim mājas logiem izveidojot „gabaliņu pilsētas”.
Muižkunga dzīvojamā mājā nu ierīkots muzejs, kas stāsta par muižas apbūvi, Vidzemes muižu apsaimniekošanu, sadzīvi, baroniem un vietējiem iedzīvotājiem - MALĒNIEŠIEM. Iepazīsim malēniešu kultūru un tradīcijas, īpaši skanīgo izloksni un centīsimies iemācīties kādus vārdus, lai vietējiem būtu - kuô zàlta zierns! Ko darīsim? Šo! Jaunlaicenes muižas kompleksa izpētīšana
Malēniešu vārdu spēle
Pagalma izstāde „Malēnieša raksturs jeb ak, prieks, ak, lustes, ak borģele!”
Ļausimies smiekliem un malēniešu veselīgajai humora izjūtai! Maksa - 6 EUR/pers.
KORNETI. Vietējie iedzīvotāji vārdus "Korneti" un "Veclaicene" lieto kā sinonīmus. Leģenda stāsta, ka Kornetu nosaukums iespējams cēlies no sensenos laikos lietotām līkām tāšu taurēm-korniem, kuras vietējie ļaudis pūtuši, lai sazinātos biezajos mežos. Kornetu muiža celta skaistā vietā starp Ievas un Dzērves ezeriem 18.gs.v. Mūsdienās no senās muižas pils palikušas vien drupas.
Kāda bijusi un ir dzīve Latvijas-Igaunijas pierobežā un kādas ir „pierobežas valodas” īpatnības? To noskaidrosim Veclaicenes VĒSTURES KRĀTUVĒ vēsturiskajā Aizsargu namā. Maksa - 1 EUR/pers., 0,70 EUR/skolēni, pensionāri.
Dosimies DRUSKU PILSKALNA TAKĀ! Pastaiga ar izaicinājumu uzkāpt stāvākajā pilskalnā Latvijā, par to saņemot apbalvojumu – ainaviskus skatus un iespēju ieraudzīt Baltijā augstāko virsotni – Lielo Munameģi (Igaunija). Gleznaini skati uz senleju un tās ezeriem paveras uzkāpjot Dzērves kalnā no KORNETU SKATU TORŅA, kura augstums 27m. Stāvo nogāžu un daudzo pakāpienu pievarēšana nodrošinās možu garu un vienlaikus stiprinās sirdi un asinsvadu sistēmu.
*** Takas garums ~3,5 km. Iešanai ~1.15 h Segums - meža ceļš un takas, asfalta segums un koka kāpnes. Apļveida taka marķēta ar oranžas krāsas aplīšiem.
Pusdienosim RAIPALA EZERA krastā – Malēnijas raibā zupa (soļankas tipa).
BIŠU MEDUS MUZEJS ir privātais biškopības muzejs, kurš vāc un restaurē senlaicīgo biškopības inventāru un fotogrāfijas, un pēta vēsturiskās liecības par biškopības tradīcijām Latvijā.
** iespēja nopeldēties Raipala ezerā.
** iespēja iegādāties medu. Viesošanās un pusdienas - 6 EUR/pers.
ZIEMERU MUIŽA hronikā minēta jau 1550.g, vēlāk pārdota brīvzemniekam Albertam Zeimeram. Gadu simtu gaitā ir piedzīvoti un pārdzīvoti dažādi laiki un īpašnieku maiņa. 2003.g. muižu iegādājās Balčus ģimene
Šobrīd tā pamazām kļūst par kultūras un radošuma rezidenci ar īpašu gaisotni.
Muiža piedāvā iespēju viesiem iejusties citos vēsturiskos laikos, pielaikojot tērpus muižas salonā un muižas kafejnīcā „4 Rozes un Vilks”, baudīt pēc senas muižas receptes pagatavotu desertu.
Ekskursija muižā, deserts, tēja/kafija – 8 EUR/pers.
Ap ~19.00 Nakts Alūksnes ģimnāzijas jauniešu viesnīcā (pieejamas 2 un 3-vietīgas istabiņas, kā dzīvoklītī - sanitārais mezgls un virtuve kopīga, koplietošanas dušas koridorā).
*** Ja nenāk miegs un mundrs garastāvoklis joprojām, iesakām doties pastaigā „Naksnīgā Alūksne”. Pilsēta diennakts tumšajās stundās pārvēršas par romantisku gaismas un krāsu piedzīvojumu, to izgreznojot ar krāšņām gaismas izrādēm.
Izgaismots Slavas templis – granīta rotonda Tempļakalnā, 101 pakāpiens, Dienvidu tornis Livonijas ordeņa pilsdrupās, Tempļakalna ielas gājēju tilts, kas līdz plkst. 22:00 katras apaļās stundas sākumā atskaņo arī romantiskas melodijas, Alūksnes Jaunā pils un līdzās tai- krāsās izgaismotas strūklakas, 18.gs. Agrīnā klasicisma stilā celtā Alūksnes Evaņģēliski luteriskā baznīca…
2.diena. svētdiena, 24.07.2022.
Brokastis kafejnīcā (iekļauts cenā). Brokastu galds – biezputra, cīsiņi, dārzeņi, sieri, maize, tēja, kafija 7 EUR/pers.
PEDEDZE – tālā Latvijas – Krievijas pierobeža.
Dzīve un ieražas liecina, ka vieta ir īpaša, ka atrodamies kultūru un valodu krustpunktā - igauņi, seti, krievi, latgaļi un latvieši. Latvijā ir tikai trīs šādas vietas, kur satiekas triju valstu robežas. Pededze - Latvijas, Igaunijas un Krievijas krustpunkts.
Krāšņā ekspozīcija rāda daudzveidību caur Pededzes tērpiem un to krāsām, kam pamatā ir latviskie cimdu un zeķu raksti, kas papildus mijas ar sarkano un violeto no Krievijas impērijas, Polijas un Zviedrijas laikiem, bet zilā krāsa spilgti iezīmē 20.gs, kad daļa pagasta atradusies kaimiņvalstī Igaunijā.
Vietējo pareizticīgo tradicionālais kāzu rituāls iekļauts Latvijas Nemateriālas kultūras mantojuma sarakstā. Tajā vienuviet saplūduši ne vien pareizticīgo krievu, bet arī savdabīgo setu, kā arī latviešu ieskati par kāzām.
Ķuršu ciema apbūve un Ķuršu Svētā Gaišreģa Elijas pareizticīgo koka baznīca, kura atrodas kapsētiņas vidū. Rokdarbi, lelles, meteņu svinēšanas un kāzu rituālu tradīcijas, tautastērpi - tada ir Pededze. Viskrāšņāk te atzīmē Masļeņicu, taču slavenās pankūkas baudīsim arī tagad – Pededzes pankūku jeb bļinu ēšana un zāļu tēja no samovāra. Darināsim īpašu talismanu – sargātāju „kukolka – matanka Travņica” (1,50 EUR/pers.).
*** Suvenīru iegāde un iespēja vizināties zirgu pajūgā (~ 0,50 EUR/pers.) Viesošanās Pededzē un Ķuršu ciemā ~ 4 EUR/pers.
LIEPNAS pagastā latgaliskais sajaucies ar vidzemniecisko un igaunisko –
par to spilgti liecina trīs dažādo konfesiju dievnami: šeit viens otram līdzās Evaņģēliski luteriskā baznīca, Svētā Jāņa kristītāja Romas katoļu baznīca un Pravieša Elijas pareizticīgo baznīca. Līdz II pas.kara beigām administratīvi un lielā mērā arī kulturālietnogrāfiski piederējis Latgalei. Tikai padomju okupācijas vara Liepnu “pārcēla” uz Vidzemi, pagastu pievienojot Alūksnes rajonam. Pagasta savdabību veido tā jauktais iedzīvotāju sastāvs, kas, lai arī viendabīgs etniski (latvieši – 88,3%), tomēr atšķirīgs pēc reliģiskās piederības. Mūsu dienās slēgtās internātslskolas telpās top diskutablais patvēruma meklētāju centrs.
Liepnas upīte, īpatnēja ar to, ka plūst uz austrumiem. Liepnas šņorzemes. Ekskursija Liepnā – 1,50 EUR/pers.
Pusdienas Liepnā, pieteiktas – pamatēdiens, deserts ~ 6 EUR/pers.
MĀLUPES MUIŽA
Tās pirmsākumi saistīti ar 17.gs. Muižas īpašnieki mainījušies vairakkārt, bet uz vietas nekad nav dzīvojuši, muižu un saimniecības ēkas izrentējuši. Muižas pamatdarbība bijusi saistīta ar mājlopu un mājputnu turēšanu. Par to liecina arī muižas apbūves objekti – vairāki šķūņi, klētis, stallis, kūts, vistu kūts, pagrabs, ūdensdzirnavas, galdnieka darbnīca un kalēja smēde, ķieģeļu ceplis, krogs, dīķi, alus brūzis.
Kungu māja celta 1851.g. Pašlaik muižas ēkās atrodas bibliotēka, Saieta nams, Mālupes pagasta pārvalde, sociālais centrs un dzīvokļi.
*** Neliela zinātkāres un foto pauze..
Mājupceļš. Rīgā atgriezīsimies ap pl.20.30.
Cena: 115 €
Cenā iekļauts: tūristu klases autobusa (atbilstoša grupas lielumam) nomas izmaksas, pavadošā gida pakalpojumi, naktsmājas ar brokastīm.
Piemaksa par garantētu vienvietīgu izmitināšanu 10 €.
Cenā nav iekļauts: citas apmeklējumu maksas, ēdināšanas uc izdevumi.
Spilgtus iespaidus! Gide Daiga Dūniņa
